Cik maksā biennāle? Saruna ar TAB 2026 kuratoriem

Tallinas arhitektūras biennāle (TAB) šogad uzdod to pašu jautājumu, ap kuru Latvijā veidojam arhitektu, inženieru un dizaineru arodbiedrību: cik maksā arhitektūra? Pirms biennāles atklāšanas 9. septembrī Arhitektūras RADIO tiešsaistē runāja ar trim tās kuratoriem: Siim Tanel Tõnisson un Ra Martin Puhkan no biroja Stuudio TÄNA un Mark Aleksander Fischer. Stuudio TÄNA ir praksē tikai ceturto gadu. Biroja pirmais projekts tika apturēts 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un kopš tā laika kuratori vairākkārt dzirdējuši pasūtītāju atbildi "situācija ir mainījusies, naudas nav". Šī pieredze ir arī viens no iemesliem, kāpēc dzima biennāles tēma "How Much?".

Sarunā kuratori tur spoguli arī paši sev. Viņi ir saskaitījuši, cik neapmaksātu arhitektu darba stundu ir ieguldījuši biennālē, un atzīst: kas mazā valstī taisa kultūru, tam jābūt gatavam strādāt mīnusos. Pasākuma budžets ir ap 100 000 eiro, un tajā ietilpst visa produkcija un honorāri. Vēl vismaz tikpat veido sponsoru ieguldījums materiālos un darbā, piemēram, koka modulis vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā. Tomēr par lielāko ierobežojumu kuratori uzskata laiku, nevis naudu. Darbs pie biennāles sākās tikai pagājušā gada oktobra beigās, lai gan šāda mēroga starptautiskam pasākumam vajadzīgi gadi. Viņiem palīdz arī tas, ka aiz muguras stāv visa Igaunijas nozare: asociācijas, biroji, žurnāli un muzeji.

Biennāles galvenā doma ir tāda, ka eiro nav objektīvs lielums. Viens un tas pats eiro skolā un lielveikalā nozīmē dažādas lietas: skola ir sabiedrības pamats, kurā likums liek pavadīt gadus, bet lielveikals ir komercija. Galvenā izstāde notiek Linnahallē, kas 17 gadus bija pieejama tikai ekskursijās un tagad trīs mēnešus ir atvērta ikvienam. Kuratori atzīst, ka ēka ir brauciena vērta pat tad, ja tēma neuzrunā. Izstādē ir lielas instalācijas no Austrijas, Somijas un Zviedrijas, darbi no Meksikas un Barselonas, kā arī laikmetīgās dejas notikumi. Oktobra beigās paredzēta darbnīca par Ülemiste ezeru, uz kuru īpaši aicināti arī Latvijas jaunie arhitekti un studenti. Biennāles katalogs iznāks kā Igaunijas arhitektūras žurnāla MAJA speciālizdevums un būs pieejams visās Baltijas valstīs.

Uz jautājumu par praktiskiem soļiem kuratori atsaucās uz pētījumu, kas rāda, ka pirmais procents projektā ieguldītās naudas nosaka aptuveni 70% no ēkas izmaksām visā tās dzīves laikā. Tie ir pirmie projektēšanas lēmumi. Pēc viņu domām, vajadzīgie instrumenti jau pastāv: detālplānojums, kvalitatīvs projekts un rūpīga sākotnējā izpēte. Problēma ir tā, ka tos ne vienmēr ievēro. Publiskajā sektorā izšķiroši ir kompetenti pilsētplānotāji un pietiekami daudz arhitektu, kas pieņem ilgtspējīgus lēmumus. Sarunā ar privāto klientu svarīga ir valoda, ar kuru arhitekts izskaidro, ko konkrēts lēmums nozīmēs ēkas nākotnei.

Sarunas noslēgumā jautājām, vai Rīgai vajadzīga sava biennāle, piemēram, nepāra gados, kamēr Tallinā to rīko pāra gados. Kuratori bija atklāti. Eiropa jau ir pārsātināta ar biennālēm, un daudzām no tām ir miljonos mērāmi budžeti. Tāpēc viņi labprātāk redzētu vienu spēcīgu, rotējošu reģiona biennāli starp Helsinkiem, Tallinu un Rīgu nekā vairākas mazas, kas tik tikko savelk galus. Tomēr viņi ir gatavi dalīties pieredzē, un viņu vēstījums bija vienkāršs: jums ir divi gadi, sāciet.

Šis ir sērijas "Arhitektūra un nauda" speciālizlaidums. Saruna ir ierakstīta angļu valodā un publicēta pilnā garumā. Sarunu vada Normunds Žieds, Ligita Breģe un Rihards Blaus, video montāža ir Emīla Smiļģa darbs. Visu interviju var noskatīties YouTube: https://www.youtube.com/watch?v=sDmcJmjQ7uw

← Visi jaunumi