Tēma

NĪ investīcijas

Kas riskē ar naudu un kas lemj, ko būvēt. Attīstītāja rēķins, banku prasības un termiņi, kas Latvijā ir garāki nekā kaimiņiem.

Sāksim ar salīdzinājumu, kas visu pārējo padara redzamu. Zviedrijā būvniecību sāk no minimālā būvprojekta, praktiski mēnesi pēc zemes iegādes, un atbildība iestājas nodošanas brīdī, kad visam jāatbilst normatīvam. Tur nevar ietaupīt uz kvalitātes rēķina, bet var ietaupīt gadu. Latvijā vispirms jāsaskaņo pilns cikls ar visiem inženiertīkliem, un tikai tad drīkst sākt EP2 · Kaufiņš.

Attīstītājam laiks nav abstrakcija, bet procenti. Zemi parasti nopērk pāris gadus pirms būvniecības, nauda ir aizņemta, un katrs saskaņošanas mēnesis to naudu ēd. Tāpēc arī jautājums, kas skan visās sarunās ar attīstītājiem, nav par estētiku: tiklīdz tu kontrolē naudu, tu vari ietekmēt laiku EP8 · Bišmeisters.

Kad process apstājas, apstājas arī nauda. Viens zemes gabals ar 2007. gadā saskaņotu projektu, kas iestrēdzis starp veco atļauju un jauno likumu, attīstītājam nozīmē vairākus miljonus, kas neienāk. Un uzticība ir kapitāls ar garu atmiņu: Skanska un NCC no Baltijas aizgāja 2003. gadā, bet lielie investori to atceras līdz šai dienai EP2 · Kaufiņš.

Vietējie cipari paši par sevi nav slikti. Mārupē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir ap 40 000 eiro, kas ir labākais rādītājs Baltijā. Bet Rīgā katru gadu paliek par 10 000 iedzīvotāju mazāk, un liela daļa no viņiem nekur nav pazuduši: viņi ir Mārupē, Piņķos, Babītē un Ādažos. Darījumu Latvijā ir pat vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā, tikai ekonomiku tas nesilda, jo griežas otrreizējais tirgus EP8 · Bišmeisters.

Tirgus noskaņojums nosaka arī arhitektūru. Kad tirgus aug, kā tas notiek Viļņā, pasūtītājs ir gatavs ieguldīt vairāk, jo saprot, ka šodien būvēt ir lētāk nekā rīt. Kad tirgus stāv, pirmais tiek nogriezts tas, kas nav redzams pircējam, tas ir, projekts. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc projektēšanas cena krīt tieši tad, kad tā būtu visvairāk vajadzīga EP8 · Bišmeisters.

Kopsavilkums ir vienkāršs. Nauda nozarē ir, un tā ir pie tiem, kas spēj nogriezt liekos posmus un noturēt grafiku. Jautājums ir, cik ilgi mēs viņiem pārdodam laiku, kas paiet, gaidot parakstu.