Paraksts par 530 eiro - piecas plaisas Latvijas būvniecības pamatos

Latvijā arhitekts savu parakstu var “iznomāt” par aptuveni 530 eiro mēnesī. Tas izklausās pēc anekdotes, bet tā ir sistēma, kurā paraksts maksā mazāk nekā atbildība, ko tas apliecina. LAIDA valdes priekšsēdētājs un Arhitektūras RADIO autors Normunds Žieds min piecas problēmas, kas šādu sistēmu uztur. Jaunā arodbiedrība tās grib risināt normatīvo aktu līmenī.

Pirmā ir naudas proporcija. Pēc Žieda teiktā, arhitekts saņem 0,2 līdz 0,5% no projekta investīciju apjoma, bet būvnieks ap 3%. Tāpēc nav pārsteigums, ka spēles noteikumus nosaka tas, kurš pelna vairāk, un pilsētvides kvalitāte paliek otrajā plānā. Kā piemēru tam, kas notiek, kad kvalitāte nav prioritāte, viņš min Purvciemu.

Otrā ir darba nosacījumi. Konkursi bez balvu fonda un koncepcijas bez samaksas Latvijā nav aizliegti. Ja vērtēšanā dominē cena, uzvar dempings, un kvalitatīvam projektam vienkārši nepietiek resursu. Tā rodas prakse, kurā arhitekts paraksta projektu, ko izstrādājis kāds bez atbilstošas kvalifikācijas. Žieds to salīdzina ar ķirurgu, kurš paraksta pirmā kursa studenta veiktu operāciju. Šāda prakse arī bremzē jauno speciālistu izaugsmi, jo kvalifikācijas celšana zaudē jēgu.

Trešā ir atbildības sadalījums. Būvprojekta vadītājs arhitekts atbild arī par desmit inženieru jomām. Žieds atgādina Zolitūdes traģēdijas tiesvedību, kurā, viņaprāt, visa atbildība gūlās uz arhitektu. Londonā un Berlīnē katrs speciālists atbild par savu daļu. Pēc viņa domām, mūsu sistēma ir līdzīga tai, kurā ģimenes ārsts paraksta cita speciālista noteiktu diagnozi.

Ceturtā ir dizaina nozare bez noteikumiem. Tur nav ne licencēšanas, ne sertifikācijas. Pēc četru stundu tiešsaistes kursa var saukt sevi par dizaineru un projektēt interjerus. Apdrošinātāji šādu atbildību neapdrošina, un kļūdas gadījumā maksā pats speciālists. LAIDA piedāvā valsts reģistru un sertifikāciju, līdzīgi kā tas jau ir energosertificēšanas speciālistiem.

Piektā ir “ēnu flote”. Reģistrēti ir ap 300 arhitektu biroju, bet reāli strādā aptuveni 50. Pārējie, pēc Žieda vārdiem, daudzos gadījumos ir individuāli parakstu piegādātāji, kas gāž cenas visai nozarei. 2002. gadā Arhitektu savienība izstrādāja minimālos tarifus, bet Konkurences padome tos atzina par karteli. Kopš tā laika ir tikai nesaistoši ieteikumi. LAIDA iesaka atjaunot regulējumu pēc Vācijas HOAI parauga.

LAIDA uzskata, ka esošās organizācijas šīs problēmas līdz šim nav spējušas atrisināt. Tāpēc tā grib panākt minimālos tarifus, reģistru dizaina nozarē, godīgāku atbildības sadalījumu un arhitekta lomas kā pilsētvides autora atjaunošanu. Žieds uzsver, ka tas nav ideoloģijas, bet vēstures jautājums. Paraksts uz rasējuma vienmēr ir nozīmējis, ka kāds par ēku atbild ar savu vārdu. Ja to var iznomāt kā autostāvvietu, tad nevajag brīnīties, kāpēc daļa mūsu pilsētas izskatās tā, it kā par to neviens nebūtu atbildīgs.

← Visi jaunumi