Pēc 35 neatkarības gadiem arhitekti, inženieri un dizaineri apvienojas arodbiedrībā, lai sakārtotu nozari

Rīgā dibināta Latvijas arhitektu, inženieru un dizaineru arodbiedrība LAIDA. Tā ir pirmā organizācija, kas vienuviet apvieno visas trīs radniecīgās profesijas, un tās mērķis ir panākt pārmaiņas būvniecības nozarē. Dibināšanas sanāksme notika Berga bazāra salonā “Mokka”.

LAIDA valdes priekšsēdētājs, Arhitektūras RADIO autors un producents Normunds Žieds uzskata, ka nozare joprojām dzīvo pēc 90. gados ieviestiem noteikumiem un esošās profesionālās organizācijas šo situāciju nav spējušas mainīt. Arodbiedrība ir apzinājusi piecas problēmas, ar kurām tā sāks strādāt.

1. Konkursi, kuros par darbu nemaksā

Kāds Latvijas novads nesen izsludināja konkursu, kurā dalībniekiem bija jāiegulda 400 līdz 500 stundu profesionāla darba, nesaņemot par to nekādu atlīdzību. Arodbiedrība uzsver, ka tas nav izņēmums, bet ierasta prakse, un neviens normatīvais akts to neaizliedz.

LAIDA vēlas panākt, lai konkursus bez balvu fonda likums aizliegtu un lai par koncepcijas priekšlikumiem būtu obligāti jāmaksā.

2. Paraksts, ko var “iznomāt”

Sertificēts arhitekts Latvijā drīkst likumīgi parakstīt projektus, kurus izstrādājuši cilvēki bez atbilstošas kvalifikācijas. Nereti viens arhitekts paraksta daudzus šādus projektus, tos pat neizvērtējot, un riski atklājas tikai tad, kad ēka jau nodota ekspluatācijā.

Žieds šo praksi salīdzina ar situāciju medicīnā, kurā ķirurgs ar savu parakstu apstiprina operāciju, ko patiesībā veicis pirmā kursa students.

3. Mīts par bagāto arhitektu

Arhitekta atalgojums ir līdz pat 15 reizēm mazāks nekā būvnieka. Arhitekts no projekta kopējām investīcijām parasti saņem 0,2 līdz 0,5%, bet būvnieks ap 3%.

Viens no arodbiedrības dibinātājiem norāda, ka arhitekti baidās palikt bez darba, tāpēc neprasa atbilstošu samaksu. Pēc viņa domām, situāciju uzlabotu vienota un caurskatāma izmaksu aprēķināšanas kārtība. Arhitektūra sabiedrībā tiek uzskatīta par prestižu profesiju, taču tās atalgojums šim statusam neatbilst.

Žieds uzsver, ka noteikumus diktē tas, kura rīcībā ir vairāk naudas. Viņš brīdina, ka arhitekts var kļūt vien par normu kontrolieri un attīstītāja peļņas garantu, kā tas, viņaprāt, noticis Purvciemā.

LAIDA vēlas atjaunot honorāru tarifu regulējumu pēc Vācijas HOAI parauga. Līdzīgu priekšlikumu 2002. gadā izstrādāja Latvijas Arhitektu savienība, taču Konkurences padome to noraidīja, nosaucot par karteli.

Žieds norāda, ka publiskie iepirkumi, kuros izšķir tikai zemākā cena, noved pie bankrotiem, neapmaksātiem apakšuzņēmējiem un zemākas būvniecības kvalitātes. Tāpēc honorāru standarti, viņaprāt, ir nepieciešami.

4. Dizainers pēc četrām mācību stundām

Tirgū tiek piedāvāti kursi par 330 eiro, kas pēc četrām stundām sola padarīt dalībnieku par profesionālu interjera dizaineru. Neviena apdrošināšanas sabiedrība šādu kvalifikāciju neatzīst. Ja kaut kas noiet greizi, zaudējumus sedz pats speciālists, bet klients paliek bez aizsardzības.

LAIDA rosina izveidot valsts reģistru un dizaineru sertifikāciju, līdzīgi kā tas jau ir energosertificēšanas speciālistiem, kā arī iekļaut kvalificētos speciālistus Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

5. Katram speciālistam sava atbildība

Latvijā arhitekts praktiski atbild par visu projektu. Londonā un Berlīnē personisku atbildību par savu darba daļu uzņemas katrs speciālists, piemēram, elektriķis, ventilācijas inženieris un konstruktors. Žieds skaidro to ar piemēru no medicīnas: ģimenes ārsts nevar parakstīties zem diagnozes, ko noteicis oftalmologs vai traumatologs.

LAIDA mērķis ir speciālistu sertifikācija, pieejama profesionālās atbildības apdrošināšana un tāda sistēma, kurā arhitektam vairs nav jāatbild par visas projekta komandas darbu.

← Visi jaunumi