Ievads: vai arhitektūrai ir nauda?

Pirmā epizode iet bez viesa. Normunds sēž viens pats ar Arhitektu savienības pārskatu un Lursoft datiem un rāda ciparus, kurus nozarē visi nojauš, bet reti nosauc.

2020. gadā visas projektēšanas nozares apgrozījums bija 83 miljoni eiro, tas ir, vidēji 78 000 uz vienu biroju. Miljona atzīmi pārsniedz pieci biroji. Vairāk nekā 150 biroju gadā apgroza mazāk par 50 000. Gadu vēlāk Valsts ieņēmumu dienesta datos ir 1080 nodarbināti arhitekti, 772 sertificēti un 380 studējošo. Nozare, kurā strādā tūkstotis cilvēku, apgroza mazāk nekā viens vidējs būvuzņēmums.

Otra epizodes puse ir par to, kas šos ciparus tur vietā. Dempings sākas divos galos: pie klienta, kurš vērtību neizprot un atnes uz rūtiņu lapas uzzīmētu māju, lai to tikai paraksta, un pie arhitekta, kurš patieso cenu nenosauc, jo baidās palikt bez darba. Kvalifikācijas prakse ir saīsināta no aptuveni 680 uz 530 stundām. Un būvvaldes vienu un to pašu likumu lasa katra savādāk, tāpēc dzimst joks, kas patiesībā ir darba solis: Latvijā ir vajadzīga izziņa par to, ka izziņa nav nepieciešama.

Epizode ir ievads visam pārējam. Tā uzstāda jautājumu, uz kuru atbild nākamie viesi: ja nauda nozarē ir, tad pie kā tā apstājas.