Ingurds Lazdiņš, arhitekts

Ingurds ir arhitekts ar redzamiem darbiem: Tāla rezidence Elizabetes ielā, kas veltīta pasaules šaha čempionam, un biroju komplekss Ostas skati ar caurskatāmu pirmo stāvu pret upi. Sarunā viņš runā par to, kas notiek pirms projekta: par konkursiem un par to, kā tiek dalīts darbs.

Viņš norāda uz caurumu, kuru nozare apiet, bet neviens neaiztiek: kas ir metu konkurss, mūsu likumdošanā nav definēts nekur. Tāpēc ir iespējams konkurss, kurā galvenā balva ir līgums, un arī tas tikai tad, ja pasūtītājam gadīsies nauda, jo izpēte nav veikta un budžets nav zināms. Privātam tā rīkoties vēl var. Kad to dara valsts iestāde vai pašvaldība, tas ir darbs bez samaksas ar cerību uz maksājumu, ko neviens nav apsolījis. Viņa priekšlikums ir definēt nevis pašu konkursu, bet priekšnosacījumus: izpēti un analīzi, bez kurām konkursu izsludināt nedrīkst.

Otrā puse ir labais piemērs, ko viņš pazīst no iekšpuses. Latvijas Universitātes Torņakalna kampusā iepirkuma komisija strādāja gadu pirms iepirkuma un uzrakstīja nolikumu, kurā bija nevis divdesmit, bet divsimt lapu, ar atsaucēm un labas prakses piemēriem. Rezultāts ir ēkas, kas reizi pēc reizes iznāk stipri virs vidējā.

Runājam arī par to, kāpēc nozares pasākumos parasti sanāk pieci līdz deviņi cilvēki un kas notiek, kad tēma beidzot aizķer.