Roberts Kaufiņš, attīstītājs

Roberts vada saliekamā dzelzbetona ražotni Ikšķilē. Grupas mātes uzņēmums Zviedrijā attīsta aptuveni 3000 hektāru industriālo parku Stokholmas reģionā, tāpēc viņam ir ar ko salīdzināt katru mūsu procesa soli.

Zviedrijā būvniecību sāk no minimālā būvprojekta, praktiski mēnesi pēc zemes iegādes, un atbildība iestājas nodošanas brīdī, kad visam jāatbilst normatīvam. Tur nevar ietaupīt uz kvalitātes rēķina, bet var ietaupīt gadu. Latvijā vispirms jāsaskaņo pilns cikls ar visiem inženiertīkliem, un tikai tad drīkst sākt. Kad viņš zviedru investoram parāda projektēšanas cenu aptauju, kurā piedāvājumi svārstās no 60 000 līdz 150 000 eiro, atbilde ir īsa: tādu summu mēs nekad nemaksāsim.

Otrā daļa ir stāsts par vienu zemes gabalu. Projekts saskaņots 2007. gadā, tad nāca krīze, tad likuma maiņa, tad novadu reforma, un jaunā pašvaldība saka, ka tur nekā nav, lai gan uzņēmums ierodas ar mapi, kurā ir visi paraksti. Paliek viens jautājums: kurš parakstīsies šodien. Atbilde parasti ir neviens, jo paraksts nozīmē risku zaudēt amatu, bet nelemšana ierēdnim neizmaksā neko. Investoram tā izmaksā miljonus.

Runājam arī par Rail Baltica, ko saskaņo katrā pašvaldībā atsevišķi, un par to, ka investoru uzticība ir kapitāls ar garu atmiņu: Skanska un NCC no Baltijas aizgāja 2003. gadā, un to atceras joprojām.